Vācija: Pamatinformācija

Vācija jeb Vācijas Federatīvā Republika (vācu: Deutschland jeb Bundesrepublik Deutschland) ir viena no pasaules vadošajām industrializētajām valstīm, kas atrodas Eiropas centrā. Vācija robežojas ar Dāniju ziemeļos, Austriju un Šveici dienvidos, Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu rietumos, kā arī Poliju un Čehiju austrumos. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra. Tās teritorija plešas no Ziemeļjūras un Baltijas jūras līdz Alpu ziemeļu daļai dienvidos, kur to šķērso vairākas lielākās upes Eiropā, tādas kā Reina, Donava un Elba. Vācijas reljefs ir ļoti dažāds – no līdzenajiem, auglīgajiem līdzenumiem ziemeļos līdz sniega klātām smailēm Bavārijas Alpos. Viens no slavenākajiem un gleznākajiem apvidiem ir Švarcvalde valsts dienvidrietumos. Tās nosaukums ir cēlies no šejienes tumšajiem mežiem.

Galvaspilsēta: Berlīne
Lielākās pilsētas: Hamburga, Minhene, Ķelne, Frankfurte, Esene, Dortmunde, Štutgarte, Diseldorfa
Platība: 357 021 km²
Sauszemes robeža: 3621 km
Krasta līnija: 2389 km
Robežvalstis: Austrija 784 km, Beļģija 167 km, Čehija 646 km, Dānija 68 km, Francija 451 km, Luksemburga 138 km, Nīderlande 577 km, Polija 456 km, Šveice 334 km

Valsts iekārta: parlamentāra federatīva republika
Administratīvais iedalījums: 16 federālās zemes
lielākā – Bavārija (70,5 tūkst. km2)
mazākā – Brēmene (404 km2)

Valsts valoda: vācu
Valūta: eiro
1 LVL ~ 0.702804 EUR
Iedzīvotāju skaits (2007): 82,2 milj.
Berlīne – 3,4 milj.
Ziemeļreina – Vestfālene – 18 milj.
Apdzīvotības blīvums (2007): 230 iedz./km²

Tālsarunu kods: + 49
Bezdarba līmenis (2007): 8,4%

Valsts svētki – 3.oktobris
Eksporta partneri: Francija 9,7%, ASV 7,5%, Lielbritānija 7%, Itālija 6,7%, Nīderlande 6,3%, Austrija 5,5%, Beļģija 5,2%, Spānija 4,9%
Importa partneri: Francija 8,4%, Nīderlande 8,3%, Ķīna 7%, ASV 5,9%, Itālija 5,7%, Lielbritānija 5,6%, Beļģija 5%, Austrija 4,2%

Galvenās nozares
: mašīnbūve un metālapstrāde, ķīmijas nozare, transporta līdzekļu ražošana, elektrotehnikas ražošana, pārtikas rūpniecība, kuģu būve, tekstilnozare, būvmateriālu ražošana

Dabas resursi: ogles, lignīts (brūnogles), dabas gāze, dzelzs rūda, varš, niķelis, urāns, potaša, sāls, celtniecības izejvielas, meža resursi, lauksaimniecības zemes

Nacionālais sastāvs
: vācieši 91.5%, turki 2.4%, citi 6.1%

Reliģijas: protestanti 34%, katoļi 34%, musulmaņi 3,7%, pārējie 28,3%
Uzņēmumu ienākuma nodoklis: 30-33%

Vācija kā vienota valsts pastāv tikai kopš 1870.gada. Pirms tam tā bija sadalīta daudzās neatkarīgās valstiņās. Pašreiz tā ir viena no jaunākajām valstīm Eiropā.

Pēc Otrā pasaules kara tā tika sadalīta divās atsevišķās valstīs – Rietumvācijā, kur bija rietumu tipa demokrātiska pārvalde, un Austrumvācijā, kura bija komunistiska valsts. Pēc Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā Vācijas Federatīvajā Republikā tika iekļauta VDR (Vācijas Demokrātiskā Republika). Eiropas Savienībai pievienojās piecas jaunas Vācijas federālās zemes. Vācija tagad cenšas atjaunot austrumdaļas ekonomiku un neitralizēt vides piesārņojumu, kas radies 50 gadu laikā.

Vācija ir demokrātiska federāla parlamentāra valsts, ko veido 16 pavalstis (federālās zemes, vāciski sauktas Länder).
Vācijas pavalstis: Bādene-Virtemberga, Bavārijas brīvvalsts (Bavārija), Berlīne, Brandenburga, divas Brīvās Hanzas pilsētas: Brēmene un Hamburga, Hesene, Meklenburga-Priekšpomerānija, Lejassaksija, Ziemeļreina-Vestfālene, Reinzeme-Pfalca, Zāra, Saksijas brīvvalsts (Saksija), Saksija-Anhalte, Šlēzviga-Holšteina, Tīringenes brīvvalsts (Tīringene).

Katrai zemei ir sava valdība, kas kontrolē lokāli svarīgus jautājumus, piemēram, izglītību. Daudziem vāciešiem joprojām ir spēcīgi izteikta sava reģiona piederības izjūta – piemēram, viņi sevi uzskata pirmām kārtām par bavāriešiem un tikai tad par vāciešiem.

Vācija ir viena no bagātākajām zemēm pasaulē. Par to lielā mērā jāpateicas attīstītajai rūpniecībai. Vācija ir viena no pasaules lielākajām smago automašīnu, kuģu, elektropreču un vieglo automašīnu ražotājām. Tur darbojas tādas slavenas autoražotājfirmas kā Volkswagen, Mercedes un BMW, kuru produkciju eksportē uz daudzām pasaules valstīm.

Vācijai ir vislielākais iedzīvotāju skaits nekā jebkurai citai ES valstij. Arī vācu valoda ir visizplatītākā valoda Eiropas Savienībā, kuru lieto kā pirmo valodu.

Ar tādiem izciliem komponistiem kā Johannu Sebastianu Bahu, Ludvigu van Bēthovenu, Johannu Brāmsu un Rihardu Vāgneru Vācija devusi milzu ieguldījumu klasiskās mūzikas attīstībā. Filozofijas un literatūras laukā Vācijas mantojusi Lutera, Gētes, Šillera, Nīčes, Kanta, Brehta un Tomasa Manna darbus.

Vācija ir pasaulē otrā lielākā apiņu ražotājvalsts, un tā ir slavena ar augstas kvalitātes alus šķirnēm. Vīnu ražo Mozeles un Reinas ielejās. Ikgadējais Minhenes Oktoberfest ir lielākais no daudzajiem alus festivāliem, kas regulāri notiek visā Vācijā. Tas ilgst divas nedēļas un piesaista miljoniem alus cienītāju. Vācijā alus ir nacionālais dzēriens, bet pēdējā laikā strauji palielinās arī vīna patēriņš. Savukārt ēdienkartē noteikti jābūt maizei, dažādiem konditorejas izstrādājumiem, sālsstandziņām, aukstai gaļai, sieriem un protams – alus desiņām. Katrā reģionā ir savs desiņu pagatavošanas veids.

Vācijā ir dzimuši daudzi pasaulslaveni sportisti, piemēram, tenisisti: Boriss Bekers, Štefija Grāfa un Mihaels Štihs, autosportists Mihaels Šūmahers un kalnu slēpotāja Katja Zeicingere. Vācijā vispopulārākais sporta veids ir futbols. Par Vācijas gadsimta sportistu titulēts kamaniņbraucējs Georgs Hakls. Valsts komanda futbolā ir sevišķi spēcīga un ieguvusi vairākus Pasaules kausus.

Iedzīvotāji

Vācijā dzīvo vairāk nekā 80 miljoni iedzīvotāju. Iedzīvotāju izvietojums pa reģioniem ir ļoti dažāds. Tieši viena trešā daļa visu Vācijas iedzīvotāju (25 miljoni) dzīvo 82 lielpilsētās. Precīzi 50,5 miljoni dzīvo ciematos un mazpilsētās, kuras katru apdzīvo no 2.000 līdz 100.000 iedzīvotāju. Apmēram 6,4 miljoni cilvēku apdzīvo vietas, kurās dzīvo līdz 2.000 iedzīvotājiem katrā.
Ar 230 cilvēkiem uz vienu kvadrātkilometru Vācija pieder pie vienas no blīvāk apdzīvotajām valstīm Eiropā. Pie tam vērojama skaidra atšķirība starp agrāko federālo zemju teritoriju un toreizējo VDR. Jaunajās federālajās zemēs un Austrumberlīnē iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru ir 140, kamēr vecajās federālajās zemēs šis skaitlis sasniedz 267 cilvēkus uz vienu kvadrātkilometru. Vācijā dzīvo un strādā arī vairāk kā 7 miljoni ārvalstnieku. No tiem lielāko daļu veido turki, tiem seko serbi, itāļi, grieķi, bosnieši, poļi un horvāti.

Ģeogrāfija

Vācija atrodas Eiropas vidienē. Tā veido tiltu starp piejūras zonas Eiropas rietumiem un kontinentālajiem austrumiem, starp siltajiem dienvidiem un vēsajiem ziemeļiem. Vācija ir ieplaku, kalnieņu un augsto kalnu trijskanis. Sākot no dienvidiem un ietverot daļu Alpu kalnu, Vācija plešas pa mežu klātajām kalnienēm līdz pat Ziemeļu un Baltijas jūrām. Austākais punkts virs jūras līmeņa ir Cūgšpice (Zugspitze) (2.962 m).
Vācija robežojas ar Austriju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu, Nīderlandi, Poliju un Šveici.

Tradīcijas un svētki

Fasching un karnevāls
“Fasching”, “Metenis” (Fastnacht) vai „Karnevāls“ (Karneval) ir sena tradīcija, kas galvenokārt tiek svinēta Reinzemē (Rheinland) un Vācijas katoļticības apgabalos. Svinību citadeles ir Mainca (Meinz), Ķelne (Köln), Diseldorfa (Düsseldorf) un Bonna (Bonn). Vācijas dienvidos svin tradicionālo alemaņu meteni (alemannische Fasnet). “Piektais gadalaiks” sākas 11. novembrī un beidzas Pelnu dienā (trešdienā). Nerru svētki kulmināciju sasniedz nedēļā no “Netīrās ceturtdienas” līdz “Pelnu dienai” (trešdienai). Rožu pirmdienā (Rosenmontag) notiek pasākumi uz ielām. Cilvēki saģērbjas jautrās maskās vai tautas tērpos un dodas ielās, lai svinētu un piedalītos gājienos/parādēs. Tradīcija saglabājusies no senās ziemas padzīšanas ieražas.

Kirmes un gadatirgus

Visā Vācijā sākot no gada sākuma līdz pat rudenim īpašos svētku laukumos vai pilsētas centrā notiek dažādi tautas svētki nedēļas nogales vai pat visas nedēļas garumā. Izklaides programmas piedāvājums ir plašs: sākot ar šaušanas un izložu paviljoniem līdz pat karuseļiem, jautrajiem kalniņiem, panorāmas ratiem un spoku vilcieniņiem. Dažādos stendos var iegādāties uzkodas un saldumus. Uz brīvdabas skatuvēm vai svētku teltīs bieži tiek atskaņota dzīvā mūzika. Baznīcas iesvētes dienas (Kirchweih) jeb Kirmes (saukta arī par Kerb, Kirb, Kier, Kerwe, Kerwa jeb Kerms) izcelsme ir reliģiski svētki par godu kādas kristiešu baznīcas iesvētīšanai. Lauku reģionos baznīcas iesvēte vēl arvien ir svarīga ciema institūcija. Notiek parādes, ļaudis iet ķekatās un vietējie puiši uzstāda baznīcas iesvētes stabu.

Vīna svētki
No maija līdz novembrim daudzviet Vācijas vīna darītavu reģionos notiek vīna un vīndaru svētki. Sevišķi šie svētki tiek svinēti Reinas apgabalā, pie Mozeles (Mosel), Bādenē (Baden), Pfalcā (Pfalz) un pie Mainas (Main), kur vīndaru biedrības un pārstāvji no vīna darītavām publiskās vietās uzstāda savus stendus, kuros viņi piedāvā nobaudīt savus vīnus. Klāt tiek piedāvāti arī vietējie gardumi. Svētku programmā ietilpst arī dzīvā mūzika un daudzās vietās tiek kronēta arī sava vīna karaliene.

Oktobra svētki
Populārakie un lielākie Vācijas valsts svētki ir Minhenes Oktobra svētki (Oktoberfest), saukti arī par „Wiesn“. Katru gadu vairāk kā 6 miljoni apmeklētāju dodas uz Terēzijas pļavu (Theresienwiese). Tiek dzerts alus, kas tiek pasniegts vislielākā izmēra krūkās un kausos, tiek ēstas cūkgaļas desiņas un kliņģeri. Milzīgajā svētku laukumā darbojas karuseļi un jautrie kalniņi, kā arī notiek dažādas izrādes un citi pasākumi. Svētku programmas neatņemam sastāvdaļa ir svētku krodzinieku un alus darītavu parāde, tautas tērpu un bruņu demonstrēšana un visu pļavas ansambļu koncerts. Daudzi vietējie iedzīvotāji, arī jaunieši, oktobra svētku laikā nēsā tradicionālo tautas tērpu.

Plašāku informāciju par šiem svētkiem atradīsiet: www.oktoberfest.de

Ziemassvētku tirdziņi
Daudzās pilsētās no novembra beigām līdz Ziemassvētkiem notiek Ziemassvētku tirdziņi (Weihnachtsmärkte). Ar neatkārtojamajām dekorācijām tie rada īstu Ziemassvētku noskaņu. Pie stendiem var iegādāties ziemassvētku rotājumus, sveces, rotaslietas, rotaļlietas un daudz ko citu. Mazie namiņu saimnieki piedāvā tradicionālus un Vācijai raksturīgus gardumus, piemēram, karstvīnu, garšvielu maizi (Gewürzbrot), piparkūkas, ceptus kastaņus un grauzdētas mandeles.

Laika Ziņas

Berlin, Germany

Par mums

aizbraukt.lv veiksmīgi darbojas kopš 2009. gada jūlija mēneša. 2013. gadā portāls tiek modernizēts un piedāvā ne tikai ziņu klāstu, bet arī  jaunas sadaļas – forumu, jautājums un atbilde, sludinājumi un citus pakalpojumus. Jums ir iespēja paust savu viedokli rakstot komentārus pie ziņām, veidot savas domubiedru grupas un galerijas.

“Cilvēkam ir jāceļo. Tas nav greznums, ne vaļasprieks – tā ir dzīves diktēta nepieciešamība: uz laiku atstāt savu dzīves un darba vietu. Pēc tam viņš atgriežas ar citādām acīm raugoties uz apkārtni un sevi pašu. Viņš var salīdzināt, viņš atrod dziļāku jēgu savām ikdienišķajām pūlēm. Viņš nopietnāk apzinās savu piederību pie zemes un tautas.”
rakstījis Knuts Skujenieks.


aizbraukt.lv
© 2009 – 2013 Aizbraukt.lv Visas tiesības aizsargātas. | Created by LapuLapa.lv – mājas lapu izstrāde