Latvija: Latviešu valoda internetā

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Īrijā, Austrālijā, ASV, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Brazīlijā, Krievijā. Latviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai.

Latviešu valoda – 300 vārdi un vairāk?

http://www.pirmsskola.lv
http://www.uzdevumi.lv
http://ilustretajunioriem.wordpress.com/
http://valoda.lv/Papildus_Materiali/eapmaciba1/sakumskolai/galvena.swf
http://www.dainuskapis.lv

 

Atruna, ka latviešu valodu kaut pašā vienkāršākajā līmenī nav izdevies iemācīties, jo trūkst laika, naudas vai iespējas, vairs neiztur kritiku! Pirmo reizi bez maksas tiek piedāvāts elektronisks mācību līdzeklis. Tagad viss atkarīgs tikai no gribasspēka.
Bezmaksas e-mācību kurss:

http://valoda.lv/Valodas_apguve/E-macibu_lidzekli/768/mid_578

Tava valodas pasaule
http://epupa.valoda.lv

 

 

Vispārējas ziņas par latviešu valodu http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/

Pamatvārdu vārdnīca http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/pamatv/pamatv.htm

Bilžu vārdnīca http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/bilabc/ba.htm

Tautasdziesmu izlase http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/tautasdz/t00.htm

Latviešu pasakas un teikas

http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/

http://www.pasakas.net/

Spēles bērniem latviešu valodā www.pasakas.net/speles/

Latviešu tautas ticējumi http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/

Latviešu valoda sākumskolai http://valoda.ailab.lv/latval/sakumskolai/galvena.swf

Latviešu valoda pamatskolai http://valoda.ailab.lv/latval/pamatskolai/galvena.swf

Latviešu valoda vidusskolai  http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/

Multimediju līdzeklis iesācējiem “Ko Tu teici?” http://valoda.ailab.lv/latval/iesacejiem/

E-valoda uzdevumi latviešu valodā, gan literatūrā, gan lasāmie teksti, gan daiļdarba analīze

http://lv.lefo.net/en/lmtests.html?theme=40

Latviešu valodas testi http://nevienc.sytes.net/lv/lv.php?id=saturs

Valsts valodas aģentūra sadaļā Latviešu valoda var atrast gan vispārēju informāciju par latviešu valodu, gan dialektu karti, gan dialektu paraugus (tos iespējams lejuplādēt bez maksas MP3 formātā)  http://www.valoda.lv/lv/latviesuval

Valsts valodas komisija http://www.vvk.lv/

LZA Terminoloģijas komisija http://termini.lza.lv/index.php?category=15

“Latvija ir vienīgā etniskā teritorija pasaulē, kuru apdzīvo latviešu tauta. Viens no galvenajiem latviešu tautas eksistences un tās kultūras pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījumiem ir latviešu valoda. Pēdējos gadu desmitos latviešu valodas lietošana valsts un sabiedriskajā dzīvē būtiski sašaurinājusies, tāpēc ir nepieciešams noteikt īpašus pasākumus latviešu valodas aizsardzībai. Šādu aizsardzību var garantēt valsts valodas statuss. Ar to valsts nodrošina latviešu valodas vispusīgu un pilnvērtīgu lietošanu visās valsts un sabiedriskās dzīves jomās, kā arī tās mācīšanu.”

http://dictionary.site.lv/

http://valoda.ailab.lv/latval/

http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/bilabc/ba.htm

http://valoda.ailab.lv/latval/iesacejiem/

http://valoda.ailab.lv/latval/pamatskolai/Valoda/pirma.swf

http://www.ttc.lv

http://www.vvk.lv/index.php?sadala=134&id=164

http://www.tezaurs.lv/lvv/

http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=5

 

Latv./angļu – angļu/latv. vārdnīca   
www.foreignword.com/Langlinks/Latvian.htm

 

Kalendārs un citas lietas   
www.daily-tangents.com/Kalendars/

Jaunā redakcijā 1989. gada Valodu likums tika pieņemts 1992. gada 31. martā pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gada 21. augustā. Tātad pašlaik oficiālās valsts valodas lietošanu juridiski nosaka Likums par grozījumiem un papildinājumiem LPSR Valodu likumā un Saeimā tiek apspriests jauns likumsprojekts Latvijas Republikas Valsts valodas likums.

Latviešu valodai ir trīs pamatdialekti, ko var sīkāk iedalīt atsevišķās izloksnēs. Lībiskais (tāmnieku) dialekts iedalās Kurzemes un Vidzemes izloksnēs. Vidusdialekts iedalās kursiskās, zemgaliskās un Vidzemes izloksnēs. Augšzemnieku dialekts iedalās sēliskās un latgaliskās izloksnēs. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidusdialekts.

Tiek uzskatīts, ka latviešu valodas pamats sāka veidoties ap 7.-9.gs., kad izveidojās latviešu ciltis – kurši, latgaļi, zemgaļi, sēļi, kuru valodas bija ļoti tuvas. Latviešu valodas veidošanās sākās 16. gadsimtā, pamazām palielinoties iedzīvotāju starpnovadu kontaktiem, bet vienotas formas ieguva 18. gs. beigās un 19 gs. sākumā, kad tika atcelta dzimtbūšana un pieļauta ierobežota iedzīvotāju migrācija guberņas teritorijā.

Liela nozīme latviešu valodas izveidē ir latgaļu un zemgaļu valodām, tāpat arī lībiešu valodai. Senākie rakstu paraugi latviešu valodā – baznīcas dziesmu tulkojumi Vidzemes dialektā – ir no 1530. gada. Sākotnēji latviešu valoda tika pierakstīta gotiskajā ortogrāfijā, kas tajā laikā tika lietota vācu rakstībā. Tā nebija piemērota latviešu valodai, tāpēc jau 19. gs. gadsimta vidū Juris Alunāns ierosināja veikt rakstības reformu. Jaunās ortogrāfijas principus vēlāk izstrādāja Kārlis Mīlenbahs un Jānis Endzelīns. Tā tika pieņemta 1908. gadā un to oficiāli apstiprināja jaunā Latvijas valsts 1919. gadā. Tomēr pilnīga pāreja uz latīņu alfabētu ar diakritiskajām zīmēm notika vēlāk, vairāku gadu laikā.

Laika Ziņas

Riga, Latvia

Par mums

aizbraukt.lv veiksmīgi darbojas kopš 2009. gada jūlija mēneša. 2013. gadā portāls tiek modernizēts un piedāvā ne tikai ziņu klāstu, bet arī  jaunas sadaļas – forumu, jautājums un atbilde, sludinājumi un citus pakalpojumus. Jums ir iespēja paust savu viedokli rakstot komentārus pie ziņām, veidot savas domubiedru grupas un galerijas.

“Cilvēkam ir jāceļo. Tas nav greznums, ne vaļasprieks – tā ir dzīves diktēta nepieciešamība: uz laiku atstāt savu dzīves un darba vietu. Pēc tam viņš atgriežas ar citādām acīm raugoties uz apkārtni un sevi pašu. Viņš var salīdzināt, viņš atrod dziļāku jēgu savām ikdienišķajām pūlēm. Viņš nopietnāk apzinās savu piederību pie zemes un tautas.”
rakstījis Knuts Skujenieks.


aizbraukt.lv
© 2009 – 2013 Aizbraukt.lv Visas tiesības aizsargātas. | Created by LapuLapa.lv – mājas lapu izstrāde