Kanāda: Pamatinformācija

Platība: 9 984 670 km2
Krasta līnija: 243 792 km
Robežvalstis: ASV (robežas garums 8893 km)
Galvaspilsēta – Otava
Citas vadošās pilsētas: Toronto, Monreāla, Vankūvera
Administratīvais iedalījums - 10 provinces, 3 teritorijas

Valsts valoda: angļu, franču
Valūta: Kanādas dolārs CAD (1 CAD = 0.47890137 LVL)
Iedzīvotāju skaits (2007): 32 976 026

ANO loc. kopš 1945.g.
Sadraudzības loc. kopš 1931.g.
NATO loc. kopš 1949.g.

Valsts Ziemeļamerikā. Robežojas ar ASV. Kanādu apskalo Ziemeļu Ledus, Atlantijas un Klusais okeāns. Kanādas sastāvā ietilpst Kanādas Arktiskā arhipelāga salas, Ņufaundlenda un Vankuveras salas. Pēc platības otrā lielākā valsts pasaulē. Kanāda – ezeru zeme. Robežu kopgarums 8893 km, krasta līnija 243791 km.

Valsts iekārta: konstitucionālā monarhija
Eksporta produkti: rūpniecības preces, iekārtas un aparāti, to aprīkojums, naftas produkti un gāze, transporta līdzekļi
Importa produkti: Iekārtas un aparāti, rūpniecības preces, transporta līdzekļi, patēriņa preces, pārtikas un lauksaimniecības produkti

Galvenās nozares: apstrādes rūpniecība, pakalpojumi, būvniecība,
Dabas resursi: nafta, dabas gāze, hidroelektroenerģija, metāli un minerāli, zivis, koksne
Etniskais sastāvs (2001): kanādieši 39%, angļi 20%, franči 16%, skoti 14%, īri 13%, vācieši 9%, itāļi 4%, ķīnieši 3,7%, ukraiņi 3,6%, Ziemeļamerikas indiāņi 3,4%
Reliģijas: katoļi 43,6%, protestanti 29,2%, musulmaņi 2%, ebreji 1,1%, budisti 1,0%, hinduisti 1,0%, citi 5,6%, neticīgie 16,5%

Kanāda ir otra lielākā valsts pasaulē, un atrodas vistālāk ziemeļos no visām valstīm – Ziemeļamerikas ziemeļu pusē. Tā aizņem divas piektdaļas no Ziemeļamerikas. Valsti šķērso 5laika joslas. Kanāda robežojas ziemeļos un dienvidos ar ASV. Rietumos to apskalo Klusais okeāns, austrumos – Atlantijas okeāns, bet ziemeļos – Ziemeļu ledus okeāns.

Kanādas nosaukums radies no pirmiedzīvotāju – irokiāņu vārda „kanata”, kas nozīmē ciems, apmetne.
Saskaņā ar arheoloģiskajiem pētījumiem cilvēki Kanādas teritorijā – Ziemeļjukonā – mitinājušies jau pirms 26 500 gadiem, savukārt Ontario – pirms aptuveni 9500 gadiem. Eiropieši pirmoreiz ieradās Kanādas teritorijā, kad apmēram 1000 gadus p.m.ē. tur nonāca vikingi.

1497. gadā Kanādas teritorijā ieradās angļu jūrasbraucējs Džons Kabots, savukārt 1534. gadā – francūzis Žaks Kartjē.

1603. gadā ieradās franču ceļotājs Semuels de Šamplēns, kurš 1605. gadā Portrojālā un 1608. gadā Kvebekā izveidoja pirmās pastāvīgās eiropiešu apmetnes. Pēc vairāku gadu kaujām briti

1763. gadā pārņēma kontroli pār šo zemi.
Kanāda ir konstitucionāla monarhija. Valsts dibināta 1867. gadā. Administratīvi tā iedalās 10 provincēs un 3 speciālās teritorijās. Kanādas rietumos atrodas Britu Kolumbija un trīs Prēriju provinces – Alberta, Saskačevana un Manitoba. Kanādas vidusdaļā atrodas Kvebekas un Ontario province. Atlantijas okeāna piekrastē atrodas trīs Meritaima provinces –Jaunbrunsvika, Jaunā Skotija, Prinča Edvarda salas province. Šīs provinces robežojas ar Ņūfaundlendas un Labradoras provinci. Kanādas ziemeļos atrodas Jukonas province, ziemeļrietumu speciālās teritorijas un Nunavuta province. Provincēm ir lielāka pašnoteikšanās nekā speciālajām teritorijām. Katrai provincei ir savs vienpalātas likumdevēja institūts ar premjeru priekšgalā, kurš tiek izraudzīts tāpat kā Kanādas premjerministrs.

Kanāda ir attīstīta industriāla lielvalsts un viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Rūpniecība balstās uz bagātajiem dabas resursiem: koksnes, dažādu rūdu, naftas un ogļu krājumiem.
Kanādas galvaspilsēta ir Otava, kurā atrodas tās parlaments, ģenerālgubernators un premjerministrs.

Kanādā dzīvo aptuveni 31 milj. cilvēku, kuru skaits vairāk pieaug uz imigrantu rēķina nevis dzimstības pieaugumu. Iedzīvotāju blīvums – 3,5 iedz. uz km2 – ir viens no zemākajiem pasaulē. Visblīvāk apdzīvotais Kanādas reģions ir, tā sauktais, Kvebekas pilsētas – Vindzoras koridors, kas robežojas ar Lielajiem ezeriem un Svētā Laurensa upi dienvidaustrumos.

Lielākas etniskās grupas ir angļi (21%), franči (16%), skoti (15%), īri (14%), vācieši (10%), itāļi (5%), ķīnieši (4%) un ukraiņi (3,6%). 3,8% Kanādas iedzīvotāju sevi pieskaita pie Kanādas pirmiedzīvotājiem. 77% kanādiešu ir kristieši, no kuriem katoļi – 43,6%. Lielākā protestantu konfesija ir Kanādas Apvienotā baznīca.

Kanādā ir divas oficiālās valodas – angļu un franču. Angļu valoda ir mātes valoda 60% Kanādas iedzīvotāju, bet franču valoda – 23%. 85% franciski runājošo dzīvo Kvebekā.

Kanādas ziemeļos atrodas „Kanādas vairogs” (Laurentijas plato), ģeoloģisks veidojums, kurā ir bagātīgi derīgo izrakteņu krājumi un neskaitāmas upes un ezeri. Kanāda vispār ir zeme ar iespaidīgiem saldūdens resursiem. Pie dabas brīnumiem pieskaitāma Svētās Laurensa upes delta, kas ir lielākā upes delta pasaulē. Savukārt Faundijas līcī vērojams pasaulē izteiktākais paisums un bēgums. Dienvidnahanni upē atrodas Virdžīnijas ūdenskritums, kas ir divas reizes augstāks par Niagāras ūdenskritumu.

Virzoties uz Kanādas ziemeļiem veģetācija kļūst arvien nabadzīgāka, skujkoku mežiem pārejot tundrā un noslēdzoties galējo ziemeļu neauglīgajā apvidū. Kanādas ziemeļos atrodas Kanādas ziemeļu arhipelāgs, lielākā sala tajā ir Bafēnas sala, kura ir piektā lielākā sala pasaulē.

Vidējā ziemas un vasaras temperatūra dažādos Kanādas reģionos ir atšķirīga. Ziemas mēdz būt bargas daudzos valsts reģionos, īpaši iekšzemē un Prēriju provincēs, kurās valda kontinentāls klimats, un vidējā dienas temperatūra tuvojas – 15°C atzīmei, taču var noslīdēt līdz pat -40°C. Šo teritoriju sniegs klāj gandrīz 6 mēnešus gadā. Britu Kolumbijā – provinces piekrastes daļā valda mērens klimats ar maigām un lietainām ziemām.
Rietumkrasta un austrumkrasta vidējā gaisa temperatūra ir 20°C, vasarā tā sasniedz25°C-30°C, dažviet pat 40°C.

Kanāda ir arī seismiski aktīvs reģions. Mīgera (Meager), Garibaldi, Keileja (Cayley) un Edziza kalni veido vulkānisko kalnu grupu. 1775. gadā Tseax Cone kalna izvirdums prasīja 2000 Nisgaa tautas piederīgo nāvi, nopostot arī viņu ciemu Nasa (Nass) upes ielejā Britu Kolumbijas ziemeļos.

Kanāda ir ģeogrāfiski plaša un etniski raiba valsts. Tās kultūru lielā mērā ietekmējuši ieceļotāji. Nacionālie simboli radušies Kanādas dabas, vēstures un pirmiedzīvotāju iespaidā. Kļavas lapa kā valsts simbols radās 18.gs. Pie Kanādas simboliem pieskaitāms arī bebrs, Kanādas zoss, parastā gārgale, no koka izgrebtas statujas – totēmi, Kanādas monarhija un Kanādas karaliskā žandarmērija. Kanādas nacionālais ziemas sporta veids ir ledus hokejs, bet vasaras – lakross (hokejam līdzīga spēle uz zāliena).

Valsts iekārta
Parlamentāra republika. Neatkarību no Lielbritānijas ieguva 1867.gada 1.jūlijā. Valsts galva Lielbritānijas karaliene, kuru pārstāv ģenerālgubernators. Likumdevējs ir divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta (104 locekļi) un apakšnama (301 deputāts). Tagadējā konstitūcija stājās spēkā 1982.gada 17.aprīlī.

Iedzīvotāji
Iedzīvotāju etniskais sastāvs veidojies valsts kolonizācijas periodā. Britu pēcnācēji ir 28%, franču – 23%, citi eiropieši 15%, afrikāņi, aziāti un arābi 6%, pirmiedzīvotāji – indiāņi un eskimosi tikai 2%, citu nāciju pārstāvji 26%.

Iedzīvotāju vecuma struktūra:
0 – 14 gadi – 18.95%
15 – 64 gadi – 68.28%
65 un vairāk gadi – 12.77%
Iedzīvotāju dabiskā kustība uz 1000 iedzīvotājiem:
Dzimstība – 11.21
Mirstība – 7.47
Dabiskais pieaugums – 3.74
Zīdaiņu mirstība uz 1000 jaundzimušajiem – 5.02 (2001.g.).
Dzimstības koeficients ir 1.6 bērni uz vienu sievieti (2001.g.).

Uz 100 vīriešiem ir 102 sievietes. Vīriešu vidējais dzīves ilgums ir 76 gadi, sievietēm – 83 gadi. Apmēram 80% iedzīvotāju dzīvo valsts dienvidos 160 km platā joslā gar ASV robežu. Apdzīvojuma blīvums 3.4 cilv./km2. Visretāk apdzīvota Z Kanāda (0.2 cilv./km2).

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir 51%, no tiem rūpniecībā un celtniecībā nodarbināti 20%, lauksaimniecībā – 3%, citās nozarēs – 3%, pakalpojumos – 74%. Bezdarbs 7.2%. 77% iedzīvotāju dzīvo pilsētās.
Reliģija: Romas katoļi 42%, protestanti 40%, citas ticības – 18%.

Lielākās pilsētu aglomerācijas: Toronto kopā ar Ošavu un Hamiltonu (Oštohama ap 6 milj. iedzīvotāju), Monreāla (ap 4 milj.), Vankūvera (ap 2 milj.), kā arī Otava, Edmontona, Kalgari, Vinipega, Kvebeka.

Saimniecība
Kanāda ir augsti attīstīta industriāli agrāra valsts, kura pēc produkcijas ražošanas apjoma uz vienu iedzīvotāju ietilpst 10 attīstītāko pasaules valstu vidū. IKP 2000.gadā bija 701 miljardu ASV dolāru. IKP uz vienu iedzīvotāju 28 611 ASV dolāru (2002.g.). IKP struktūra: lauksaimniecība dod 3%, industrija 31%, pakalpojumi – 66%. IKP pieaugums 1965.-1998.g. bija 3.1%. Industrijas pieaugums 4.5% gadā (2000.g.). Valsts ražo 567193 miljardus kWh elektroenerģijas, no tās TES 26.4%, HES – 60%, AES 12.3%, alternatīvie enerģijas avoti 1.3%.

Elektroenerģijas ražošanā uz vienu iedzīvotāju Kanāda ir otrā vietā pasaulē (aiz Norvēģijas). Kanāda izceļas ar kvalificētu darbaspēku un lielu dabas resursu bagātību (niķelis, cinks, tantals, varš, zelts, sudrabs, svins, molibdens, ogles, nafta, dabasgāze, urāns), koksne, zivju resursi. Valsts ziemeļos ir mūžīgā sasaluma zona.

Pēc kalnrūpniecības produkcijas kopvērtības valsts ieņem 2.vietu pasaulē (aiz ASV). Kanāda ir pirmā vietā pasaulē niķeļa, cinka, un tantala ieguvē, avīžu papīra ražošanā, otrā vietā – azbesta, niobija, ģipša, kālija sāļu, sēra, urāna ieguvē. Svarīgākās rūpniecības nozares: naftas un gāzes rūpniecība, celulozes un papīra ražošana, krāsainā un melnā metalurģija, pārtikas un ķīmiskā rūpniecība. Celulozes un papīra rūpniecība attīstīta valsts austrumu daļā.

Attīstītas visas rūpniecības nozares: galvenā transporta mašīnbūve (automobiļi, lidmašīnas, kuģi, lokomotīves, vagoni), lauksaimniecības mašīnbūve, kalnrūpniecības un kokapstrādes iekārtu ražošana. Ķīmiskā rūpniecība pārstrādā naftu, ražo minerālmēslus, sintētisko kaučuku, plastmasas un sintētiskos sveķus.
Pēc koksnes krājas Kanāda ir trešā vietā pasaulē (aiz Krievijas un Brazīlijas). Kanāda dod 1/3 no pasaules kokmateriālu eksporta. Zvejniecība un zivju pārstrāde. Lielajā Ņūfaundlendas sēklī zvejo mencas, siļķes, krabjus, Klusā okeāna ūdeņos – paltusus, lašus. Galvenās pārtikas rūpniecības nozares: miltu, gaļas, zivju konservu. Aramzeme aizņem 5% teritorijas, ganības 3%, meži un krūmāji 54%. Kanāda ir viena no lielākajām kviešu un miežu ražotājām un eksportētājām. Audzē arī rapsi, soju, kartupeļus, tabaku, cukurbietes, dārzeņus, augļu kokus, vīnogulājus. Attīstīta piena un gaļas lopkopība, putnkopība.

Dzelzceļi 36114 km, autoceļi 901902 km, no tiem ar cieto segumu 35% (tai skaitā 16571 km ātrgaitas automaģistrāles), naftas un naftas produktu vadi 23564 km, gāzes vadi 74980 km, kuģojamie iekšējie ūdensceļi 3000 km. Lielākās jūras ostas: Vankūvera, Monreāla, Kvebeka, Halifaksa, Sentdžonsa, ezeru ostas – Tanderbeja, Toronto. Kanādai pieder 121 kuģis ar kopējo kravnesību 2.6 milj. dedveita tonnu.

Lielās lidostas: Monreāla, Toronto, Otava, Vankūvera, Vinipega. Eksportē automobīļus un to rezerves daļas, avīžu papīru, kokšķiedru, kokmateriālus, naftas produktus, mašīnas, dabasgāzi, alumīniju, telekomunikācijas iekārtas, elektrību. Kanāda dod 4.2% no pasaules eksporta kopapjoma. Importē mašīnas un tehnoloģiskās iekārtas, naftu, satiksmes līdzekļus, plaša patēriņa preces, elektrību. Galv. tirdzniecības partneri: ASV, Japāna, ES, Dienvidkoreja, Meksika.
Nozīmīgs ir tūrisms. Tūristus piesaista skaistā daba, daudzie nacionālie parki. Uz robežas ar ASV – Niagāras ūdenskritums (51 m augsts), Nalaimo klinšu zīmējumu (petroglifu) parks. Otavā nacionālajā galerija, Kanādas dabas muzejs, zinātnes un tehnikas muzejs. Toronto televīzijas tornis (553 m). Kvebekā – Notrdamas katedrāle un baznīca (17.gs). Monreālā – Šatoderamzē pils (18.gs. sākums), Sensulpisa seminārs (17.gs.). 2000.gadā valsti apmeklēja 20.4 miljoni tūristu.

Laika Ziņas

Ottawa, Canada

Par mums

aizbraukt.lv veiksmīgi darbojas kopš 2009. gada jūlija mēneša. 2013. gadā portāls tiek modernizēts un piedāvā ne tikai ziņu klāstu, bet arī  jaunas sadaļas – forumu, jautājums un atbilde, sludinājumi un citus pakalpojumus. Jums ir iespēja paust savu viedokli rakstot komentārus pie ziņām, veidot savas domubiedru grupas un galerijas.

“Cilvēkam ir jāceļo. Tas nav greznums, ne vaļasprieks – tā ir dzīves diktēta nepieciešamība: uz laiku atstāt savu dzīves un darba vietu. Pēc tam viņš atgriežas ar citādām acīm raugoties uz apkārtni un sevi pašu. Viņš var salīdzināt, viņš atrod dziļāku jēgu savām ikdienišķajām pūlēm. Viņš nopietnāk apzinās savu piederību pie zemes un tautas.”
rakstījis Knuts Skujenieks.


aizbraukt.lv
© 2009 – 2013 Aizbraukt.lv Visas tiesības aizsargātas. | Created by LapuLapa.lv – mājas lapu izstrāde